1. Dzērvenēm ir antiseptiska, dziedējoša, urīndzenoša, tonizējoša, apetīti rosinoša iedarbība. Ogu sula stimulē siekalu sekrēciju un žults izdalīšanos un normalizē zarnu darbību, novērš pūšanu un rūgšanu zarnās, regulē organismā skābju un bāzu samēru, pazemina acs iekšējo spiedienu, stimulē aizkuņģa dziedzera darbību, aizkavē nierakmeņu veidošanos, attīra organismu no kaitīgām vielām.

2. Sulu iesaka pēcoperāciju periodā organisma stiprināšanai. To lieto arī gripas un infekciju slimību, paaugstināta asinsspiediena, bronhīta, vielmaiņas traucējumu, hroniska pankreatīta, kolīta, malārijas, plaušu tuberkulozes, nieru un urīnceļu iekaisuma, galvas un acu sāpju, aterosklerozes un ginekoloģisku iekaisumu gadījumos.

Viena no interesantākajām un radošākajām nodarbēm virtuvē ir sulu spiešana. Elektriskā sulu spiede vairs nav nekāda ekskluzīvā ierīce.

Veselīgie kokteiļi
To gatavošana nav mazāk interesanta kā alkoholisko jaukšana smalkos bāros. Improvizācijas ir bezgalīgas, jo īpaši ar dārzeņiem. Der gandrīz visi, taču populārākie ir burkāni, kāposti, selerijas, tomāti, gurķi, bietes un, protams, lielā oga – ķirbis. Šo kokteiļu gatavošanai tagad ir īstais laiks, kamēr dārzeņos vēl gana daudz labo sastāvdaļu. Kombinācijas veido katrs pēc savas gaumes. Piemēram, jauc kopā ķirbju un ābolu sulu, kam garšas uzlabošanai pievieno nedaudz greipfrūtu, apelsīnu vai dzērveņu sulas. Svaigi spiestas augļu, dārzeņu sulas nodrošina organismu ar nepieciešamo vitamīnu, minerālvielu un mikroelementu daudzumu, tā spēcinot imunitāti. Sulas organismam ir daudz vieglāk pārstrādāt nekā attiecīgos augļus vai dārzeņus.

Labāk der Latvijā audzētais
Vietējie augļi un dārzeņi sulas pagatavošanai ir daudz vērtīgāki, jo satur organismam pazīstamākas un nepieciešamākas vielas. Citrusaugļus labāk izmantot tikai kā garšas uzlabotājus.
Jāuzmanās no seleriju un kāpostu sulas. Tās ir veselīgas, taču var radīt alerģiskas reakcijas.

Pirms vai pēc?
Sulas lieto pirms vai pēc ēšanas, bet vēl labāk, ja to dzeršanu uzskata par atsevišķu ēdienreizi. Tas īpaši lietderīgi, ja ir paradums ieturēt maltītes vēlu naktī vai negribas ēst brokastis. Sula nav vēlama ēšanas laikā. Apmēram 20 minūtes pirms un pēc tās lietošanas nevajadzētu dzert ūdeni, jo tas vājina sulas vērtīgās īpašības. Nosacījums neattiecas uz specifiskiem ar veselību saistītiem gadījumiem, kad svaigi spiesta sula ir pārāk koncentrēta.
Uztura speciālisti uzskata, ka saldās sulas jādzer pēc ēšanas, bet pirms ēšanas – tomātu sula, tāpēc, ka tā stimulē kuņģa sekrēciju un veicina apetīti. Ābolu, plūmju, persiku un citas sulas tieši pretēji – remdē apetīti.

Ārstnieciskās īpašības
Svaigi spiesta sula ir dzīva apmēram 20 minūtes. Vēlāk tajā veidojas dažādi, arī kaitīgi, savienojumi un vērtīgās vielas zaudē savas aktīvās īpašības. Nekavējoties pēc spiešanas jādzer ābolu sula, jo augļos ir ļoti daudz dzelzs, kas gaisā ātri oksidējas. Divas stundas pēc spiešanas jālieto tikai biešu sula. Burkānu sula dzerama svaigi spiesta. Vēlams ik pārdienas pa glāzei. Tā uzlabo apetīti, gremošanas un zobu struktūru, palīdz regulēt vielmaiņu, paaugstina organisma pretestību infekcijas slimībām. Burkānu sula ietilpst daudz diētu sastāvā, tā ir viena no pirmajām sulām, ko iesaka bērniem. To lieto neatšķaidītu, var pievienot arī biešu, ābolu, gurķu un cukini sulu.
Gurķu sula ir labs urīndzenošs līdzeklis, mazina asinsspiedienu, stiprina sirdi un locītavas, tai ir nomierinoša ietekme uz nervu sistēmu. Diennakts deva – pusglāze svaigi spiestas sulas, garšas uzlabošanai pievieno, piemēram, burkānu vai ābolu sulu.
Tomātu sula stimulē kuņģa sulas veidošanos, uzlabo sirdsdarbību. Iedzerot glāzi, jūs organismam nodrošināt pusi diennaktī nepieciešamās A un C vitamīna devas. Šo sulu bieži vien lieto maisījumā ar ābolu, ķirbju un citronu sulu (2:4:2:1), it īpaši, ja nepieciešams novājēt.
Kāpostu sula ir lieliska organisma attīrīšanai, taču, ja zarnu trakts ir jūtīgs, vēders var kļūt nemierīgs. Sulu kūri mājas apstākļos ieteicams sākt ar burkānu, biešu un ābolu sulu. Kad tas darīts regulāri, pēc nedēļas vai divām varat pamēģināt svaigu kāpostu sulu. Labs C vitamīna avots ir burkānu un kāpostu sulas maisījums. To var lietot mutes skalošanai, ja iekaisušas smaganas. Smalcinot kartupeļus pankūkām, iegūst sulu, kas satur cukurus un cieti. Der pa malkam iedzert arī to. Maisījumā ar burkānu un seleriju sulu tā palīdz cīņā ar gremošanas traucējumiem un mazina aizcietējumus.

Daudzās valstīs tējas dzeršana ir rituāls. Piemēram, Japāna zināma ar savām izsmalcinātajām tējas dzeršanas tradīcijām, kaimiņos dzīvojošie krievi pazīstami ar tējas patvāriem, savukārt angļiem neiztrūkstoša ir šā dzēriena baudīšana pēcpusdienā. Jāatzīst, ka latviešiem tādu īstenu tējas tradīciju nav, tomēr gadalaika aukstajā laikā to baudām labprāt. Tāpēc padalīšos ar dažādiem tējas veidiem – nevis par zaļajām vai melnajām tējām, kas safasētas kastītēs, bet gan par mūsu pašu Latvijas laukos savāktajām ārstniecības tējām un to izmantošanas iespējām.

Ķimeņu tēja

Tautas medicīnā ķimeņu tēju lieto pret vēdergraizēm, klepu un zarnu parazītu izdzīšanai. Ķimenes pievienotas arī tām tējām, kas domātas apetītes uzlabošanai un nervu nomierināšanai. Ārstnieciskajā medicīnā ķimenes iesaka izmantot pret meteorismu, piena sekrēcijas veicināšanai, gastrīta ārstēšanā, arī kā labu diurētisku un sviedrēšanas līdzekli. Ķimenes novāc vienā reizē, kad 75 – 80% sēklu pirmajos čemuros kļūst brūnganas un stumbri sāk dzeltēt.
Novārījuma pagatavošana: divas ēdamkarotes ķimeņu aplej ar 200ml novārīta un atdzesēta ūdens. Trauku aizvāko un liek verdošā ūdens peldē. Karsē 15 minūtes, tad atdzesē. Pēc tam novārījumu nokāš un atšķaida ar 200ml ūdens. Lieto pa pusglāzei divas trīs reizes dienā.