Visi augļi, ogas un dārzeņi satur vitamīnus un minerālvielas, kas ir pirmais vairogs cīņā ar saaukstēšanās slimībām drēgnajā rudens un ziemas periodā. Vislabāk visu ēst svaigā veidā, taču cik ilgi? Nereti jau pēc pāris dienām daļa ražas ir apkaltusi, sažuvusi un ne pārāk garšīga. Taču ir vairāki risinājumi, kā sagatavot krājumus ziemai. Protams, tagad lielveikalos nopērkams gandrīz viss, taču rūpnieciski ražotie reti var sacensties ar pašu gatavotajiem.
Kaltēšana
Lai arī žāvēšanas procesā augos strauji samazinās C vitamīna daudzums, šis tomēr ir vien no labākajiem veidiem, kā vērtīgos produktus glabāt. Var sacīt, ka šāds produkts ir minerālvielu koncentrāts, jo ūdens kaltētos produktos glabājas tikai apmēram 20 procentu. Līdz ar to šī vairs nav piemērota vide dažādiem mikroorganismiem. Vienīgais mīnuss – produkti maina krāsu, kļūst brūngani. Ziemai ieteicams kaltēt ogas (zemenes, avenes, upenes, pīlādžus, aronijas, mellenes, brūklenes, dzērvenes), augļus (ābolus, bumbierus, rabarberus, plūmes, ķiršus) un dārzeņus (burkānus, bietes, sīpolus, ķiplokus), kā arī sēnes. To visu var ēst tāpat vien, pievienojot ikdienas tējai vai gatavojot maltīti – zupu, mērci, ķīseli un citus. Piemēram, izkaltētas mellenes grauž gluži kā izlobītas saulespuķu sēklas. Dienai pietiek ar nelielu sauju ogu. Tās var arī samalt kafijas dzirnaviņās un izmantot tējas uzliešanai. Mellenes ievērojami uzlabo redzi tumsā, pastiprina tās asumu un novērš acu nogurumu. Ir pierādīts, ka mellenes paātrina acs tīklenes atjaunošanos.
Tomātu kaltēšana
Nepieciešams: trīs kilogrami gatavu, stingru nelielu tomātu, trīs tējkarotes sāls, puslitrs olīveļļas.
Pagatavošana: tomātus nomazgā, pārgriež uz pusēm, izspiež sēkliņas un liek uz papīra dvielīšiem, lai notek sula. Tad tomātu pusītes apgriež otrādi un apkaisa ar sāli. Tās kārto uz cepeškrāsns režģa ar griezuma vietu uz leju, atstājot atstarpes, liek līdz 80 grādiem uzsildītā cepeškrāsnī. Apakšā novieto paplāti sulas uztveršanai. Cepeškrāsns durvīs atstāj nelielu spraugu, lai tur nekrātos siltums un tomāti kaltētos, nevis ceptos. Kaltēšanas ilgums – no sešām līdz astoņām stundām. Tie regulāri jāpārbauda, lai neizkalstu kā papīrs. Pataustot tomātus, tiem jābūt kaltētiem, bet vienlaikus mīkstiem, viegli sakožamiem.
Izkaltētos tomātus atdzesē, kārto burkās, pārlej ar olīveļļu un aizvāko.
Saldēšana
Līdz ar lielu saldētavu plašu izmantošanu šis ir viens no modernākajiem ražas uzglabāšanas veidiem ziemai. Galvenais ir iegūto ražu sasaldēt ātri, lai tajā pēc iespējas mazāk zustu tik svarīgais C vitamīns. Šādi var sagatavot gandrīz visas ogas un sēnes. Jāpiebilst, ka, tāpat kā kaltēšana, arī saldēšana ir vērtīgs dažādu garšaugu glabāšanas veids. Saldētus produktus nepieciešams atkausēt īsi pirms gatavošanas, lai nezustu to uzturvērtība.
Saldētas ogas
Zemenes, upenes, jāņogas, ķiršus vai citas ogas tīras ber mazajos salātu trauciņos vai polietilēna maisiņā. Cieši aiztaisa un liek saldētavā -18 grādos. Pirms atkausēšanas pārkaisa ar cukuru.
Saldēti dārzeņi
Burkānus, zirņus, ziedkāpostus, citus dārzeņus sagriež, liek verdošā ūdenī un vāra pusgatavus, izņem no ūdens, strauji atdzesē aukstā ūdenī, notecina, ieber traukā un liek saldētavā. Vārot nedrīkst pievienot sāli, tā iespējams sabojās garšu, arī saldētavā slikti uzglabāsies.
